Viņa:

"Es pat nepaspēju neko izdarīt, kad tu jau esi pie manām durvīm. Tu ienāc iekšā, es aizveru durvis. Es ievedu tevi istabā un lieku mirkli uzgaidīt, neslēdzu gaismu un neļauju to darīt arī tev.

Tu esi paspējis apsēsties, kad esmu atpakaļ. Tu nezini,ko es atnesu, bet tas liek tavai ziņķārei rosīties... Es apsēžos tev blakus, tik tuvu, ka tu sajūti manu siltumu, bet nejūti pieskārienu. Mana roka lēni pavelk tevi tuvāk, tu pievelc mani tuvāk, bet es gribu spēlēties.